Tag: kultūras pasākums

Amatu prasmes
Izstādes

Amatu prasmes, kas vieno un iedvesmo

Marts Eile

Tradicionālie amati nav tikai pagātnes liecība, tie ir praktisku zināšanu, radošuma un savstarpējas uzticēšanās avots. Kad prasmes tiek nodotas klātienē, ieguvēji ir gan dalībnieki, gan vietējā kopiena.

Mazajiem uzņēmumiem un sabiedriskajām iniciatīvām šādi notikumi parāda, cik nozīmīga ir sadarbība starp meistariem, kultūras vietām un interesentiem. Kopīgi radīta pieredze palīdz saglabāt prasmes, kas var iedvesmot arī jaunas idejas un darbības virzienus.

Amatu prasmes vieno cilvēkus

Tradicionālo amatu apguve rada vidi, kurā zināšanas netiek tikai demonstrētas, bet nodotas no cilvēka cilvēkam. Tas padara kultūras mantojumu saprotamu un lietojamu arī šodien.

Praktiska līdzdalība ļauj ieraudzīt, kā prasme, kopiena un vietējā iniciatīva stiprina cita citu.

Zināšanas rodas darot

Keramika, linu kreklu šūšana, rupjmaizes cepšana, sviesta kulšana un rotu kalšana prasa uzmanību pret materiālu un darba procesu. Meistardarbnīcās dalībnieks var apgūt senās metodes nevis teorētiski, bet praktiskā darbā. Šāda pieredze palīdz labāk saprast, cik daudz zināšanu glabājas ikdienas priekšmetos un ēdienos.

Meistari nodod dzīvu pieredzi

Amatnieku un tradīciju zinātāju līdzdalība piešķir pasākumam īpašu vērtību. Viņi skaidro ne tikai darba paņēmienus, bet arī amatu vēsturi un attīstību. Tādējādi prasme iegūst kontekstu, kas palīdz to cienīt, saglabāt un izmantot jaunradē.

Kopīga mācīšanās saliedē

Meistardarbnīca ir vieta sarunai starp dažādas pieredzes cilvēkiem. Dalībnieki var jautāt, izmēģināt un mācīties arī cits no cita. Šāda līdzdalība stiprina sajūtu, ka kultūras mantojums pieder visai kopienai.

Planosanas skices

Vēveri piedāvā praktisku pieredzi

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija Vēveri kļūst par vietu, kur tradīcijas var iepazīt darbībā. Šāds formāts savieno kultūras pieredzi ar konkrētām, ikvienam saprotamām prasmēm.

Pasākuma saturs atgādina, ka vietējās zināšanas kļūst nozīmīgas tad, ja tās ir pieejamas un tiek praktiski izmantotas.

Darbnīcas sniedz prasmes

Amatu dienas Vēveros 12. un 13. septembrī piedāvā bezmaksas meistardarbnīcas vairākos tradicionālajos amatos. Programmu papildina arī tradicionālo danču nodarbība. Tā ir iespēja vienā vietā iepazīt prasmes, kuru apguvei nepieciešams laiks, klātbūtne un pieredzējis vadītājs.

Ierobežotas vietas veicina izvēli

Vietu skaits meistardarbnīcās ir ierobežots, tāpēc dalībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Tas ļauj pasākuma rīkotājiem nodrošināt pilnvērtīgu darbu un uzmanību katram interesentam. Savlaicīga izvēle palīdz arī pašam dalībniekam mērķtiecīgi atrast sev tuvāko prasmi.

Kultūra iedvesmo uzņēmējdarbību

Amatu apguve var kļūt par ierosmi jaunām radošām iecerēm. Mazajiem uzņēmējiem tā piedāvā iespēju iepazīt vietējo materiālu, formu un stāstu nozīmi. Savukārt kopienai tas palīdz novērtēt darbu, kas stāv aiz kvalitatīva un ar vietas identitāti saistīta produkta.

Kopīga pieredze veido nākotni

Tradicionālo amatu pasākumi parāda, ka kultūras saglabāšana nav pasīva vērošana. Tā notiek, kad cilvēki iesaistās, uzdod jautājumus un izmēģina prasmes savām rokām. Šāda pieeja rada pamatu ilgākai interesei un savstarpējai cieņai.

Mazajiem uzņēmumiem, amatniekiem un vietējām iniciatīvām ir vērtīgi būt daļai no šīs aprites. Dalīšanās ar zināšanām stiprina gan meistara darbu, gan kopienas spēju atpazīt savus resursus. No šādām tikšanās reizēm var izaugt sadarbības, idejas un jauni risinājumi.

Praktisks nākamais solis ir izvēlēties sev interesējošu darbnīcu un pieteikties savlaicīgi. Iegūtā pieredze var kļūt par personisku prasmi, sarunas sākumu vai iedvesmu jaunai iniciatīvai. Augam visdrošāk tad, kad zināšanas neglabājam katrs sev, bet nododam tās tālāk.

Kopienas murali
Bloga raksti

Ielu māksla un mazie uzņēmumi vieno apkaimi

Marts Eile

Ielu māksla pilsētā nav tikai vizuāls akcents. Tā var kļūt par sarunas sākumu starp iedzīvotājiem, māksliniekiem, uzņēmējiem un pašvaldību, īpaši vietās, kur nepieciešama jauna enerģija un piederības sajūta.

Mazajiem uzņēmumiem kultūras iniciatīvas sniedz iespēju būt redzamiem savā apkaimē un veidot attiecības, kas neaprobežojas ar pirkumu. Ja pilsētvide top sadarbībā, ieguvēji ir gan vietējā ekonomika, gan sabiedrība kopumā.

Ielu māksla veido apkaimes identitāti

Ielu mākslas vērtība nav mērāma tikai sienas izmērā vai krāsu košumā. Būtiskākais jautājums ir par to, kā tā iesaista cilvēkus un palīdz vietai iegūt atpazīstamu raksturu.

Ielu māksla kļūst nozīmīga tad, ja tā ir saistīta ar konkrēto vietu un cilvēkiem, kuri tajā dzīvo vai strādā.

No grafiti līdz dialogam

Ielu māksla ir kļuvusi daudzveidīgāka par tradicionālo priekšstatu par grafiti. Murāļi, instalācijas, performances, breika dejas un skeitborda kultūra pilsētvidē var veidot vienotu kultūras pieredzi. Ielu mākslas attīstība Latvijā un Eiropā rāda, ka šis virziens arvien biežāk tiek uztverts kā nopietna laikmetīgās mākslas daļa.

Vietas stāsts kļūst redzams

Apkaimei svarīgs mākslas darbs var izcelt tās vēsturi, cilvēkus vai ikdienas ritmu. Tas palīdz iedzīvotājiem ieraudzīt pazīstamu vidi no citas perspektīvas. Savukārt viesiem rodas skaidrāks priekšstats par vietas raksturu, nevis tikai par tās ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Pieņemšana rodas sarunā

Ne katrs darbs pilsētvidē automātiski būs saprotams vai patiks visiem. Tāpēc pirms īstenošanas nepieciešama godīga saruna ar ēku īpašniekiem, kaimiņiem un vietējiem uzņēmējiem. Iesaistot cilvēkus laikus, mākslas projekts var kļūt par kopīgu notikumu, nevis par strīda iemeslu.

Muralu planosana

Mazie uzņēmumi stiprina kultūras iniciatīvas

Mazs uzņēmums var būt nozīmīgs partneris arī tad, ja tas nevar atvēlēt lielu finansējumu. Praktiska līdzdalība, telpa, zināšanas un komunikācija bieži ir tikpat vērtīgas kā naudas ieguldījums.

Sadarbība ir visnoturīgākā, ja kultūras notikums vienlaikus dod vērtību apkaimei, māksliniekiem un vietējiem uzņēmējiem.

Partnerība sākas ar vajadzībām

Pirms iesaistīties, uzņēmējam vērts saprast, kādu problēmu vai iespēju projekts risina konkrētajā apkaimē. Kafejnīca var nodrošināt satikšanās vietu, drukātava var sagādāt materiālus, bet pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt profesionālu palīdzību. Šāda partnerība ir skaidra, ja abas puses jau sākumā vienojas par ieguldījumu un gaidāmo rezultātu.

Pasākums aktivizē vietējo apriti

Ielu mākslas festivāls vai radoša darbnīca var pievērst uzmanību rajonam, kuru cilvēki ikdienā apmeklē retāk. Tas rada iespēju vietējiem tirgotājiem, ēdinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem uzrunāt jaunus apmeklētājus. Taču ilgtermiņa ieguvums rodas tad, ja viesi tiek aicināti iepazīt apkaimi arī pēc pasākuma.

Redzamība jāveido atbildīgi

Uzņēmuma atbalstam nav jāpārvērš mākslas darbs reklāmas laukumā. Daudz pārliecinošāk ir skaidri pastāstīt par uzņēmuma līdzdalību pasākuma komunikācijā, programmā vai klātienes sarunās. Tādējādi zīmola atpazīstamība veidojas no reālas iesaistes sabiedrībai svarīgā norisē.

Kopīgs darbs rada paliekošu vērtību

Ielu māksla var palīdzēt apkaimei kļūt pamanāmai, taču viens sienas gleznojums pats par sevi neatrisina vietas vajadzības. Paliekošu rezultātu veido mākslinieku, iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības spēja vienoties par kopīgu virzienu. Katras puses pieredze palīdz pieņemt līdzsvarotākus lēmumus.

Mazajiem uzņēmumiem šāda sadarbība ir iespēja stiprināt savu lomu vietējā kopienā. Atbalstot kultūras notikumus, tie var veidot uzticēšanos, jaunus kontaktus un dzīvīgāku apkārtni. Savukārt kultūras iniciatīvas iegūst praktiskus partnerus, kuri pārzina vietas ikdienu.

Labs nākamais solis ir sākt ar sarunu savā apkaimē. Jānoskaidro, kāda vieta prasa jaunu elpu, kuri cilvēki būtu gatavi iesaistīties un kāds ieguldījums būtu pa spēkam katram partnerim. No nelielas, pārdomātas iniciatīvas var izaugt notikums, kas vieno dažādas paaudzes un intereses. Tieši kopīgs darbs palīdz pilsētvidi pārvērst par telpu, kur aug gan kultūra, gan vietējā uzņēmējdarbība.

Kulturas pasakums
Bloga raksti

Kad privātīpašums kļūst par kultūras satikšanās vietu

Marts Eile

Mazās kultūrvietas Latvijas reģionos nereti sākas ar vienu cilvēku vai ģimenes ieceri, proti, atvērt savu pagalmu, dārzu vai dabas teritoriju koncertam, sarunai vai nelielam festivālam. Taču šāda iecere var kļūt par vietu, kur satiekas uzņēmība, radošums un kaimiņu līdzdalība.

Privātīpašumā veidots kultūras notikums nav tikai pasākums apmeklētājiem. Tas ir kopīgs darbs, kas dod iespēju vietējiem cilvēkiem iesaistīties, mazajiem uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus un kopienai stiprināt piederības sajūtu.

Privātīpašums kā kultūras telpa

Kultūrvieta var rasties arī ārpus ierastajām koncertzālēm un pašvaldību ēkām. Tās vērtību nosaka ne vien vietas izmērs, bet spēja pulcēt cilvēkus ap jēgpilnu pieredzi.

Kultūra sākas ar saimnieka ieceri

Privāti veidotas kultūrvietas bieži balstās saimnieku personiskajā pārliecībā, ka viņu vide var kalpot plašākai sabiedrībai. Mājas pagalms, iekopta pļava vai teritorija pie upes iegūst jaunu nozīmi, ja tajā notiek koncerts, izrāde vai saruna. Šāda pieeja ļauj kultūras notikumiem būt tuvākiem, personiskākiem un saistītiem ar konkrēto vietu. Vienlaikus saimniekam jāspēj savienot radošo ieceri ar praktisku atbildību par viesu uzņemšanu.

Daba veido notikuma pieredzi

Dabas klātbūtne kultūras notikumam piešķir ritmu, ko nevar pilnībā atkārtot telpās. Apmeklētājs vienlaikus piedzīvo mākslu, apkārtējo ainavu un vietas saimnieku radīto noskaņu. Tieši kultūras un dabas mijiedarbība var padarīt nelielu pasākumu atmiņā paliekošu. Tā arī mudina viesus novērtēt konkrētā novada vidi un cilvēkus, kuri to kopj.

Mazs mērogs rada tuvumu

Neliels apmeklētāju skaits nav trūkums, ja tas ļauj veidot patiesu kontaktu starp māksliniekiem, rīkotājiem un publiku. Cilvēki šādās vietās biežāk sarunājas, iepazīst vietējos stāstus un jūtas iesaistīti notiekošajā. Tas veido uzticēšanos, kas ir būtiska gan kultūras iniciatīvām, gan vietējai uzņēmējdarbībai. Mazs formāts var kļūt par stabilu pamatu regulārai kopienas satikšanās vietai.

Pasakuma planosana

Sadarbība stiprina vietējo ekonomiku

Kultūras notikuma radīšana nav viena saimnieka darbs. Lai iecere augtu, tai vajadzīga sadarbība ar vietējiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un apmeklētājiem.

Vietējie uzņēmumi kļūst redzami

Pasākums var dot iespēju apkārtnes mazajiem uzņēmumiem piedāvāt ēdināšanu, amatniecību, naktsmītnes vai citus pakalpojumus. Tādējādi apmeklētāja izdevumi paliek vietējā apritē un palīdz uzturēt saimniecisko aktivitāti. Svarīgi, lai sadarbība būtu savlaicīgi plānota un abpusēji saprotama. Kultūras rīkotājs iegūst uzticamus partnerus, savukārt uzņēmējs iegūst iespēju sasniegt jaunu auditoriju.

Kopiena palīdz īstenot ieceres

Brīvprātīgie, kaimiņi un vietējie aktīvisti var palīdzēt gan pasākuma sagatavošanā, gan viesu uzņemšanā. Šāda iesaiste dod cilvēkiem iespēju nepalikt tikai skatītāju lomā. Kopīgs darbs rada izpratni par to, cik daudz nepieciešams, lai notikums izdotos. Rezultātā kultūrvieta kļūst par kopienas lepnumu, nevis tikai viena cilvēka projektu.

Pieredzes iedvesmo citus rīkotājus

Latvijā jau ir piemēri, kuros privātīpašumu saimnieki veido koncertu un festivālu vietas, apvienojot kultūru ar dabu. Privātās kultūrvietas atklāj Turkalnes Mēnesnīcas, Nurmižu kultūrvietas Dabā un Koncertkupola pie Daugavas pieredzi. Šie stāsti rāda, ka individuāla iniciatīva var pulcēt cilvēkus un radīt īpašu notikuma sajūtu. Tie var iedrošināt arī citus apsvērt, kā savus resursus un prasmes izmantot sabiedrības labā.

No ieceres līdz kopienas ieguvumam

Kultūrvietas izveide prasa pacietību, atbildību un skaidru redzējumu par vietas lomu. Taču sākumpunkts var būt vienkāršs. Jāsaprot, ko konkrētā vide un cilvēki tajā spēj piedāvāt citiem.

Vispirms ir vērts veidot sarunu ar apkārtējiem iedzīvotājiem un potenciālajiem partneriem. Tas palīdz laikus pamanīt gan kopīgās iespējas, gan praktiskos jautājumus, kas jāatrisina. Atvērta komunikācija mazina pārpratumus un veido uzticēšanos ilgtermiņā.

Vislielākā vērtība rodas tad, ja kultūras notikums nav atrauts no vietējās dzīves. Sadarbojoties rīkotājiem, māksliniekiem, mazajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, neliela iniciatīva var kļūt par nozīmīgu satikšanās punktu. Tieši kopīgi radīta kultūra palīdz sabiedrībai augt, saglabājot vietas raksturu un dodot tai jaunu enerģiju.

paterejuma cenas
Noderīgi

Patēriņa cenas un pirktspēja, kā tas maina kopienu ikdienu

Marts Eile

Patēriņa cenas un iedzīvotāju maksātspēja ir cieši saistīti faktori, kas ietekmē ne tikai individuālus pirkumu lēmumus, bet arī vietējo kopienu attīstību. Šajā rakstā aplūkots, kā cenu svārstības ietekmē cilvēku izvēles, mazo uzņēmumu darbību un sabiedriskās iniciatīvas Latvijā. Tas palīdz labāk saprast, kā ekonomiskie apstākļi veido mūsu ikdienas paradumus un kā kopīga rīcība var stiprināt ilgtspējīgu izaugsmi.

Cenu izmaiņas un ikdienas izvēles

Pēdējos gados Latvijā novērojamas vairākas būtiskas tendences. Pārtikas cenu dinamika saglabājas nestabila, un, kā norādīts rakstā par pārtikas cenām, iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas produktus pēc to pieejamības, nevis vēlmēm. Tas tieši ietekmē maksātspēju un ierobežo iespējas piedalīties citās aktivitātēs.

Vienlaikus valsts un nozaru iniciatīvas, piemēram, tūrisma konkurētspēja, cenšas stimulēt ekonomisko aktivitāti, kas var pozitīvi ietekmēt vietējo uzņēmumu ienākumus un netieši arī iedzīvotāju pirktspēju.

kreditu plans

Maksātspēja un vietējais bizness

Kā cenas ietekmē pieprasījumu

Kad pieaug patēriņa cenas, iedzīvotāji biežāk pārskata savus tēriņus. Tas nozīmē, ka samazinās spontāni pirkumi, bet pieaug pieprasījums pēc praktiskiem un ilgtermiņā izdevīgiem risinājumiem. Mazie uzņēmumi to izjūt tieši, samazinās klientu plūsma vai mainās pirkumu struktūra.

Šādos apstākļos maksātspēja kļūst par galveno faktoru, kas nosaka, vai cilvēki izvēlas vietējos produktus vai lētākas alternatīvas.

Vietējo produktu izvēle

Interesanti, ka cenu pieaugums ne vienmēr nozīmē atteikšanos no vietējā. Daļa iedzīvotāju apzināti izvēlas atbalstīt vietējos ražotājus, īpaši, ja tiek uzsvērta kvalitāte un kopienas nozīme. Tomēr šī izvēle ir cieši saistīta ar ienākumu stabilitāti.

Sabiedriskās aktivitātes un finanses

Kultūras pasākumu pieejamība

Kultūras un sabiedriskie pasākumi bieži ir pirmie, no kuriem iedzīvotāji atsakās, ja samazinās maksātspēja. Biļešu cenas, transporta izmaksas un citi izdevumi var kļūt par šķērsli līdzdalībai.

Tas ietekmē ne tikai apmeklētājus, bet arī pasākumu organizatorus, kuriem jāpielāgojas mainīgajam pieprasījumam.

Kopienu iniciatīvu noturība

Vietējās iniciatīvas bieži balstās uz brīvprātīgo darbu un nelieliem ziedojumiem. Ja iedzīvotāju finansiālās iespējas sarūk, arī šie resursi kļūst ierobežoti. Tas var palēnināt vai pat apturēt nozīmīgus projektus.

cilveku ikdiena

Finanšu lēmumi ikdienā

Pieaugot izdevumiem, daļa iedzīvotāju meklē papildu finanšu risinājumus. Netcredit.lv dati liecina, ka aizņēmumi bieži tiek izmantoti ikdienas izdevumu segšanai vai neparedzētām situācijām.

Šādā kontekstā svarīgi saprast riskus un iespējas, kas saistītas ar kredītiem un finanšu pratību, kas plašāk analizēta rakstā Digitālā finanšu pratība kā centrālais izaicinājums. Piemēram, situācijās, kad nepieciešams ātrs risinājums, daži izvēlas aizņemties ātro kredītu, tomēr šādi lēmumi jāpieņem, rūpīgi izvērtējot savu maksātspēju un nākotnes saistības.

Kā stiprināt pirktspēju kopienā

Sadarbība starp uzņēmumiem

Vietējie uzņēmumi var sadarboties, veidojot kopīgus piedāvājumus vai akcijas, kas piesaista klientus un samazina izmaksas. Tas palīdz uzturēt pieprasījumu arī sarežģītākos ekonomiskajos apstākļos.

Ilgtspējīgi patēriņa paradumi

Iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas plānot savus tēriņus un ieguldīt kvalitatīvos produktos. Šāda pieeja ilgtermiņā palīdz stabilizēt maksātspēju un samazina finanšu riskus.

Atbalsta programmu nozīme

Valsts un ES fondu programmas turpina būt būtisks atbalsts uzņēmumiem un kopienām. Tās veicina investīcijas, darba vietu radīšanu un ekonomisko aktivitāti, kas savukārt uzlabo iedzīvotāju finanšu situāciju.

naudas paradumi

Ko tas nozīmē kopienām

Patēriņa cenu un maksātspējas attiecības ietekmē daudz vairāk nekā individuālus pirkumus, tās veido kopienu dinamiku. No tā, kā cilvēki tērē, ir atkarīga vietējo uzņēmumu izdzīvošana, kultūras dzīves intensitāte un sabiedrisko iniciatīvu attīstība.

Lai saglabātu aktīvu un dzīvotspējīgu vidi, svarīga ir līdzsvarota pieeja, gan individuālā līmenī, pārdomājot savus finanšu lēmumus, gan kopienas līmenī, veidojot sadarbību un atbalsta mehānismus. Tieši šī mijiedarbība nosaka, cik noturīga un attīstīties spējīga būs vietējā sabiedrība ilgtermiņā.

Noderīgi

Ko apmeklēt Latvijā 2018. gadā?

Zintis Zīle

Vai meklējat iemeslu apmeklēt Latvijas pasākumus 2018. gadā? Neskatoties tālāk, mēs piedāvājam desmit lielisku iemeslu – lielāko gada notikumu, tostarp Latvijas 100. dzimšanas dienu.

Rīgas svētki
17. augusts – 19. augusts

Bezmaksas notikumu sērija, kas katru gadu atzīmē pilsētas gadadienu. Nozīmīgākie ir arī Spīķeru Radošajā kvartālā pop-up restorāns, kurā viesi var izbaudīt mūsdienu latviešu virtuvi, Vērmanes dārza mākslas un amatniecības tirgu un uguņošanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports ir pievienota prēmija, tādēļ tā ir izdevīga nedēļas nogale.

 

Positivus festivāls
13. jūlijs – 15. jūlijs

Eiropas festivāla balvu pasniegšana 2017.gadā atkārtoti tiek izvirzīta par labāko vidēja izmēra festivāla balvu, bet pozitīvs joprojām turpinās jau desmit gadus pēc tā pirmā laidiena 2007. gadā.

Mākslinieki gadu gaitā ir iekļāvuši M83, Bastille, The XX, Ellie Goulding, Hot Chip un Hurts.

Katru gadu Positivus pulcē festivāla dalībniekus gleznainās pludmalēs un apkārtējo mežā un parkā Salacgrīvā, Ziemeļvalstīs. Atrodoties pārgājienos no koncertiem, apmeklētāji var uzņemt vietējās tirdzniecības zonas no Baltijas valstu dizaineru izstrādājumiem un vintage apģērbu.

 

Staro Rīga gaismas festivāls
16. novembris – 19. novembris (Iespējams, ka datums tiks mainīts uz 15.11. – 18.11.)

Rīgas ēkas, kvadrātos, tiltus un pieminekļus iemieso talantīgi vizuālie mākslinieki. Gaismas šovus bieži pavada skaņas, mūzika un pat teātris. Festivāla dalībnieki brauc cauri pilsētai ar karti un karsto dzērienu palīdzību, lai redzētu pēc iespējas vairāk iekārtojumu.

Staro Rīga sakrīt ar Latvijas neatkarības dienu svinībām 18. novembrī.

 

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā
1. decembris – 6. janvāris

Neviens Ziemassvētku tirgus nebūtu pilnīgs bez kioska, kas pasniegtu aromātisku karsto vīnu tvaikojošus krūzes, bet vai jūs kādreiz esat mēģinājis karsto upenju sulu ar Rīgas melno balzamu? Tiek apgalvots, ka populārais latviešu gars ir ārstnieciskas īpašības. Kā kokteilis sula un balzams ir siltāks, salds un lipīgs sezonas trieciens.

Baudiet vakaru Rīgas Ziemassvētku tirdziņos ar sulu un balzamu krūzi un citiem gardēžu ēdieniem, piemēram, mežacūku desas un mājās gatavoti piparkūkas.

 

Dziesmu un deju svētki
30. jūnijs – 7. jūlijs

Ilggadēja tradīcija, Latvijas Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados kopš 1873. gada. Tūkstošiem dalībnieku pulcējas no visas Latvijas, lai piedalītos svinībās Rīgā. Tas nav nekas neparasts, ka kori dzird spontānā dziesmā, un tas ir viens no labākajiem laikiem, lai redzētu latviešu tautas tērpu daudzveidību šovā.

Galvenie notikumi tiek piestādīti, bet ekrāni tiek iestatīti vietās visā pilsētā, lai cilvēki varētu skatīties no attāluma reāllaikā. Vērmanes dārzā ir arī brīvi pasākumi, kā arī iespaidīgā festivāla dalībnieku parāde, kurā redzams pilsētas galvenais ceļš, kas ir noslēgts satiksmei.

 

Latvijas 100. gadadiena
18. novembris

2018. gada 18. novembrī Latvija svinēs savu 100. dzimšanas dienu. Galvenie notikumi notiks Brīvības pieminekļa un Rīgas upes krastā, bet visa valsts atdzīvinās simtgades gadu svinībās. Gaidīt brīnišķīgu atmosfēru, daudz ziedu un redzamu prieku. 2018. gadā uguņošanas ierīcēm ir jābūt īpaši iespaidīgam.

 

Jāņi
23.jūnijs

Burvīga nakts vasarā, kad tiek dēvēta mītisks papardes zieds. Draugi un ģimenes pulcējas ap uguni, lai būtu kopā un atzīmētu īsāko nakti gadā. Mēs lepojamies ar daudzām tradīcijām, kas ap šo īpašo nakti. Populārs iemīļotais lekt pāri ugunim, kas tiek teikts, lai atbrīvotu cilvēku no nelaimes.

Sagatavojot Jāņi, daudzas ģimenes gatavo savu sieru ar ķimenes tauku sēklām. Tas ir labi ar alu!

 

Lattelecom Rīgas maratons
19. maijs – 20. maijs

Viens no visstraujāk augošajiem maratoniem Ziemeļeiropā! Gleznainais maršruts pāri caur Rīgas centru un izceļ iespaidīgus arhitektūras dārgumus, piemēram, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kā arī šķērso Daugavu. Maija laiks parasti ir patīkami silts.

 

Summer Sound
27. jūlijs – 28. jūlijs

Viena no lielākajām pusēm Baltijas jūras piekrastē. Pludmales ir izvietotas pakāpieni. Iepriekšējie headliners ietver Apkrāptu kodi, Mika, Calvin Harris un Lost Frequencies. Festivāls ir arī lieliska vieta, lai uzzinātu par topošajiem Baltijas valstu māksliniekiem.

 

Viduslaiku dienas Cēsu pilī
3.jūnijs un 25.augusts

Iegūstiet prieku par to, kāda bija dzīve, kad pils darbojās. Izbaudiet tipiskus ēdienus, izmēģiniet savu roku tradicionālajās prasmēs un noskaņojiet savas ausis viduslaiku mūzikas skaņai. Svinības ir lielisks iemesls apmeklēt Cēsu. Apvienojiet apmeklējumu pilī ar ekskursiju pa vecpilsētu un pārgājieniem gar Gaujas upi tādās vietās kā Ērgļu klintis un Cīrulīši.

Noderīgi

Izrāde “Gaismas raksti” LNB

Zintis Zīle

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas atklājums – stāsts par mūsu valsti, kuru mēs radām sev, un par kultūras telpu, ko mēs saņemam no iepriekšējām paaudzēm un ko mūsu bērni mūsdienīgi pārveidojuši.

Scenogrāfs – Voldemars Johansons:
“Izstādes telpu veido Gaismaspils pirmais stāvs, tāpēc produkcijas sastāvu veido objekti dažādos kosmosa punktos. Radošajos procesos ir iesaistīti kinētiskie, mobilie objekti, gaismas stari, attēlu prognozes un aktieru kustība. no vides viedokļa. Tāpat skatītājiem ir tiesības brīvi izvēlēties individuālu viedokli izpildes laikā. ”

Direktors Viesturs Meiksāns:
“Gaismas raksti” ir cieņa uz Latviju nākamajiem 100 gadiem, par ko mēs vēlētos redzēt Latviju un tās iedzīvotājus nākamajos 100 gados. Cilvēki, kas dzīvo multikulturālā vidē, kas apvieno gan Latvijas dzīves vēstījumu, gan tradicionālo un folkloras gaismu un kultūras pasaules atvērto telpu ar visplašāko mākslu.
“Gaismas raksti” būs laikmetīgās ainas darbs ar spēju saprast savas saknes, cilvēkus un sevi.
Gan muzikāli, gan telpiski, gan spontāni mēs centīsimies radīt spilgtu pasauli, kurā galvenā loma ir nodota Latvijas dabai un kā tā uztver un dzīvo ar to.
Cilvēki ir gaismas veidi, kas sastāv no dabas. Mēs vēlētos, lai šie raksti būtu skaidri, daudzveidīgi un spilgti. ”

Jānis Šipkevičs, balss, sintezatori, elektronika

Mikelis Putnins, ģitāra, elektronika

Anda Eglīte, kokle

aktieri un dejotāji

Latvijas Radio koris

Asnate Rancane, vijole

Guntars Prānis, ratalir

Ieva Nīmane, vēja instrumenti

 

Mūzikas autori: Jānis Šipkēvics, Mārtiņš Viļums

Teksts: latviešu tautasdziesmas, Ilmārs Šlāpins

Scenogrāfija / telpa: Voldemārs Johansons

Muzikālais vadītājs: Kaspars Putniņš

Režisors: Viesturs Meikšāns

 

Biļetes var iegādāties šeit

 

Mazs ieskats izrādes sajūtās: