Latvija var stiprināt eksportu, ja reģionos uzņēmēji, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas rīkojas kā partneri ar kopīgu mērķi. Mazam uzņēmumam vienatnē bieži trūkst laika, zināšanu un resursu, lai ieietu ārvalstu tirgos. Savukārt vietējā sadarbībā var apvienot ražošanas jaudu, pieredzi, kontaktus un reģiona stāstu.
Eksports nav tikai lielo uzņēmumu iespēja. Arī neliels pārtikas ražotājs, amatnieks, tūrisma pakalpojuma sniedzējs vai mežsaimniecības uzņēmums var kļūt redzams ārpus Latvijas, ja līdzās ir uzticams sadarbības tīkls.
Reģions kā kopīgs spēks
Reģiona izaugsme sākas ar izpratni par vietēji pieejamajiem resursiem un cilvēku prasmēm. Vienā novadā tās var būt pārtikas pārstrādes tradīcijas, citā kokapstrāde, amatniecība, dabas tūrisms vai digitālie pakalpojumi. Šīs stiprās puses kļūst vērtīgākas, ja tās savstarpēji papildina.
Pašvaldības var palīdzēt uzņēmējiem satikties, apmainīties ar informāciju un veidot kopīgas iniciatīvas. Sabiedriskās organizācijas savukārt var iesaistīt vietējos iedzīvotājus, stiprināt piederības sajūtu un veidot uzticēšanos. Tieši uzticēšanās ir pamats ilgtermiņa sadarbībai, kas nepieciešama arī eksportā.
Piemēram, vietējie ražotāji var apvienoties kopīgam zīmolam, dalībai izstādēs vai vienotai piegāžu organizēšanai. Tas ļauj pircējam ārvalstīs ieraudzīt ne vien atsevišķu produktu, bet arī reģiona identitāti un kvalitāti.
Vietējie resursi veido eksportspēju
Eksporta attīstība nav pretrunā ar vietējās dzīves kvalitāti. Gluži pretēji, tā var radīt stabilākus ienākumus, darba vietas un pieprasījumu pēc vietējiem pakalpojumiem. Ja uzņēmumi vairāk pārstrādā un pārdod Latvijā pieejamos resursus ar pievienoto vērtību, mazinās atkarība no importa.
Mežs ir viens no resursiem, kura izmantošanai nepieciešams pārdomāts ilgtermiņa skatījums. Lēmums par meža pārdošana var ietekmēt gan konkrētas ģimenes saimniecību, gan vietējās pārstrādes un nodarbinātības iespējas. Tāpēc svarīgi vērtēt ne tikai tūlītēju ieguvumu, bet arī to, kā resursi var veicināt vietējo uzņēmējdarbību nākotnē.
Pievienotā vērtība paliek reģionā
Reģionam ir lielāks ieguvums, ja vietējās izejvielas tiek pārstrādātas iespējami tuvu to izcelsmes vietai. Tas nozīmē vairāk darba vietu, plašākas prasmes un lielāku naudas apriti vietējā ekonomikā.
Šādai pieejai nav jābūt ierobežotai ar ražošanu. Arī kultūras mantojums, vietējā virtuve un viesmīlība var kļūt par eksportspējīgu piedāvājumu. Mājas kafejnīcu dienas, kas pulcējušas vairāk nekā 84 tūkstošus viesu, parāda vietējās garšas un reģionu stāstu spēju piesaistīt interesi. Šo pieredzi iespējams pārvērst ilgtermiņa sadarbībā starp ražotājiem, tūrisma uzņēmējiem un kultūras organizācijām, izmantojot Mājas kafejnīcu dienu pieredzi.
Mazajiem uzņēmumiem ir jādarbojas kopā
, jo eksporta tirgos tiem bieži jāsaskaras ar līdzīgiem šķēršļiem, piemēram, sarežģītu loģistiku, nepietiekamu atpazīstamību, ierobežotu finansējumu un nepazīstamu klientu loku. Sadarbība ļauj šos šķēršļus pārvarēt praktiskāk.
Kopīga rīcība var nozīmēt:
- veidot vienotus produktu komplektus vai kopīgu reģiona zīmolu;
- dalīt izstāžu, mārketinga un piegāžu izmaksas;
- apvienot zināšanas par ārvalstu tirgu prasībām;
- izmantot kopīgus kontaktus un pārdošanas kanālus;
- koordinēt ražošanas apjomu, lai izpildītu lielākus pasūtījumus.
Īpaši nozīmīga ir regulāra saruna starp dažādu nozaru pārstāvjiem. Latvijas mazo uzņēmumu eksporta stiprināšana kopā sākas ar skaidru izpratni par to, ko katrs partneris spēj piedāvāt un kā kopīgais rezultāts var būt vērtīgāks par atsevišķu darbu.
Atbalstu jāizmanto mērķtiecīgi
Kopīga ideja kļūst stiprāka, ja tai pievieno praktisku plānu. Uzņēmējiem nepieciešams noskaidrot, kuri tirgi ir piemēroti, kādas ir produktu prasības, kā organizēt piegādes un kā aprēķināt izmaksas.
Valsts atbalsta instrumenti var palīdzēt spert pirmos soļus starptautiskajā tirgū. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā uzņēmējiem programmas dalībai ārvalstu izstādēs, konferencēs un uzņēmējdarbības vizītēs, kā arī citus konkurētspējas instrumentus. Informācija par iespējām pieejama sadaļā par eksporta atbalstu uzņēmējiem.
Kopīga stratēģija dod virzienu
Lai sadarbība neapstātos pie vienas tikšanās vai projekta, reģionam vajadzīgs kopīgs virziens. Tas nenozīmē, ka visiem uzņēmumiem jārīkojas vienādi. Svarīgākais ir vienoties par to, kuras nozares attīstīt, kādu kvalitāti nodrošināt, kā stāstīt par reģionu un kā iesaistīt jaunus cilvēkus.
Pašvaldībām šajā procesā ir nozīme kā sarunas rosinātājām un infrastruktūras veidotājām. Uzņēmēji sniedz praktisku pieredzi par tirgu un klientu vajadzībām. Savukārt biedrības, kultūras organizācijas un aktīvi iedzīvotāji palīdz uzturēt dzīvu vietējo identitāti, bez kuras reģiona piedāvājums kļūst grūtāk atšķirams.
Eksports sākas vietējā uzticībā
Spēcīgāks eksports Latvijā nav sasniedzams tikai ar individuālu uzņēmību. Tam vajadzīga saliedēta rīcība, kurā vietējie resursi tiek izmantoti atbildīgi, zināšanas tiek dalītas un reģiona veiksme kļūst par kopīgu mērķi.
Ja mazs uzņēmums var paļauties uz līdzās esošu ražotāju, pašvaldības atbalstu un sabiedrības iesaisti, tas iegūst stabilāku pamatu izaugsmei. Tieši no šādas vietējās uzticības var veidoties piedāvājums, kas ir pārliecinošs arī ārpus Latvijas.
